Cukura diabēta pazīmes: kas liecina par augstu glikozes līmeni asinīs?
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kas ietekmē organisma spēju regulēt glikozes līmeni asinīs insulīna trūkuma vai tā darbības traucējumu dēļ. Agrīna slimības pazīmju atpazīšana ir būtiska, lai iespējami savlaicīgāk uzsāktu ārstēšanos un novērstu nopietnas veselības komplikācijas. Noskaidrojiet, kā atšķiras cukura diabēta pazīmes atkarībā no slimības tipa, kā noteikt glikozes līmeni asinīs un kad ir iemesls vērsties pie ārsta.
No kā rodas cukura diabēts?
Biežākais iemesls, kāpēc cilvēkiem attīstās diabēts ir tādēļ, ka aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot pietiekamā daudzumā insulīnu jeb hormonu, kura galvenais uzdevums ir regulēt cukura līmeni asinīs, palīdzot glikozei iekļūt šūnās, kur tā tiek izmantota enerģijas ražošanai vai kā glikogēns uzglabāta muskuļos un aknās. Attīstoties diabētam, glikozes līmenis asinīs paaugstinās. Ja tas netiek atbilstoši kontrolēts un ārstēts, var parādīties dažādas veselības problēmas:
- paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija;
- ateroskleroze jeb asinsvadu aizkaļķošanās;
- nieru mazspēja;
- tīklenes atslāņošanās;
- tirpšana, dedzināšana, nejutīgums ekstremitātēs;
- pēdu problēmas – sāpīgas un ilgstoši nedzīstošas brūces;
- psihoemocionāls izsīkums, trauksme, depresija.
Paaugstināts cukurs – pazīmes
Termins “paaugstināts cukurs” bieži vien tiek lietots tad, ja ir tikai aizdomas par diabēta esamību, bet tas nav vēl klīniski pierādīts. Piemēram, galvenās pazīmes var būt pastāvīgas slāpes un bieža urinēšana.
Augsts cukura līmenis – simptomi
Par augstu cukura līmeni asinīs liecina konkrēti simptomi, norādot, ka glikozes līmenis jau ir virs normas. Hiperglikēmija liecina par ļoti augstu cukura līmeni asinīs, kas, ja netiek laikus pazemināts, var izraisīt dzīvību apdraudošu stāvokli jeb diabētisko komu.
Cukura diabēts un svīšana
Viena no galvenajām pazīmēm, kas var liecināt par diabētu, ir pastiprināta svīšana. Diabēta pacientiem bieži vien ir vairogdziedzera traucējumi, ka rezultātā rodas svīšana. Tāpat arī straujas cukura līmeņa svārstības var veicināt pastiprinātu sviedru izdalīšanos.
Tā kā slimība ietekmē asinsriti, nervu sistēmu un imunitāti – var rasties cukura diabēta izsitumi, ādas iekaisumu, sausums, nieze.
Cukura diabēta tipi
I tipa cukura diabēts
I tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kuras rezultātā organisma imūnsistēma aizkuņģa dziedzerī kļūdaini iznīcina beta šūnas, kas nodrošina insulīna ražošanu. Vairumā gadījumā šī slimības forma visbiežāk attīstās agrīnā vecumā un nav izārstējama. Tā kā organisms pats nespēj ražot insulīnu, nepieciešamas insulīna injekcijas un tādēļ šo tipu dēvē arī par insulīnatkarīgo diabētu (IDDM). Kā liecina statistikas dati – visā pasaulē vairāk nekā 1 miljonam bērnu un pusaudžu ir diagnosticēts 1. tipa cukura diabēts.
Galvenās diabēta pazīmes:
- straujš svara zudums bez acīmredzama iemesla;
- bieža urinēšana, īpaši naktīs;
- izteiktas slāpes;
- pastāvīgs nogurums un vājums;
- redzes miglošanās;
- acetonam līdzīga smarža izelpā.
Šie simptomi var attīstīties pēkšņi un strauji, tādēļ gadījumā, ja pamanāt šīs pazīmes sev vai savam bērnam, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Slimības kontrole:
- insulīna terapijas – regulāru injekciju veikšana vai insulīna sūkņa izmantošana;
- regulāra glikozes līmeņa monitorēšana asinīs visas diennakts garumā;
- veselīgs dzīvesveids – sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai.
II tipa cukura diabēts
II tipa cukura diabēts visbiežāk tiek iegūts dzīves laikā, tas attīstās pakāpeniski un bieži vien noris bez izteiktiem simptomiem slimības agrīnajā stadijā. Organismam nespējot saražot insulīnu pietiekošā daudzumā vai neizmantojot to pietiekami efektīvi, rodas insulīna rezistence, kas var attīstīties mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Šī slimības forma ir vairāk saistīta ar dzīvesveidu un ikdienas paradumiem – nepietiekamām fiziskajām aktivitātēm, lieko svaru, neveselīgu un nesabalansētu uzturu, kā arī nozīme ir iedzimtībai.
Šajā gadījumā var iztikt bez injekcijām, taču optimālai cukura līmeņa kontrolei asinīs jālieto tablešu medikamenti.
Galvenās šī cukura diabēta pazīmes ir:
- bieža urinēšana, organismam izvadot lieko glikozi;
- izteiktas slāpes, īpaši pēc urinācijas;
- pastāvīgs nogurums un bezspēks;
- lēna brūču dzīšana;
- izteikta ādas nieze, sausums, sēnītes infekcija;
- redzes pasliktināšanās paaugstināta glikozes līmeņa dēļ acs šķidrumā.
Slimības kontrole:
- dzīvesveida korekcijas – veselīgs uzturs un biežas fiziskās aktivitātes;
- medikamentu, kas palīdz normalizēt cukura līmeni asinīs, lietošana;
- regulāra glikozes līmeņa monitorēšana.
Tā kā simptomi attīstās pakāpeniski, aptuveni 50 % cilvēku nemaz nenojauš, ka viņi sirgst ar šo slimību. Tieši tāpēc regulāra cukura līmeņa kontrole, neatkarīgi no simptomiem, ir būtiska savlaicīgai slimības diagnostikai un ārstēšanai.
Vēl tiek izšķirts arī latentais autoimūnais diabēts (LADA). Kā liecina pasaulē veikto pētījumu rezultāti, ar to slimo aptuveni 6 līdz 10 % II tipa diabēta pacientu un 25 % to cilvēku, kuriem slimība tikusi diagnosticēta līdz 35 gadu vecumam. LADA ir lēni progresējošs I tipa cukura diabēts, kas lielākoties gadījumu attīstās tieši pieaugušo vecumā – no 30 līdz 50 gadiem. Autoimūns šajā gadījumā nozīmē to, ka organisma imunitāte sāk uzbrukt beta šūnām, samazinot insulīna ražošanu.
Lai arī slimība progresē lēni, to nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo, iznīkstot beta šūnām, obligāti nepieciešamas insulīna injekcijas.
Lai arī par slimības esamību var liecināt cukura diabēta pazīmes, ne visi cilvēki tās piefiksē, īpaši agrīnajā stadijā. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārliecināties par savu glikozes līmeni, ir, veicot asins analīzes tukšā dūšā. Normāls glikozes līmenis asinīs cilvēkam ir no 3,3 līdz 5,5 mmol/l. Savukārt dienas laikā, pēc maltīšu ieturēšanas, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l/. Ja mērījumi pārsniedz normas robežas, tas var norādīt uz cukura diabētu. Vēl var tikt noteikts C peptīda daudzums asinīs vai veikti specifisku antivielu, piemēram, GAD, IA2 vai IAA, testi.
Mājas apstākļos cukura līmeni asinīs iespējams noteikt vairākos veidos. Viena no populārākajām ierīcēm ir glikometrs. Tās komplektā ietilpst gan lancete asins parauga paņemšanai no pirksta, gan teststrēmeles, ar kuru palīdzību noteikt glikozes līmeni.
Efektīvāks ir glikozes monitorēšanas sistēma CGM, kas ir īpaši piemērotas I tipa cukura diabēta pacientiem, jo tās ik pēc 1 minūtes veic cukura līmeņa mērījumus, nosūtot informāciju uz viedierīci. Iegūtos datus iespējams kopīgot ar ārstējošo ārstu, tā izveidojot iespējami labāko ārstēšanas plānu.
Vairāk par cukura līmeņa normām lasiet bloga rakstā “Cukura līmenis asinīs: kādas ir tā normas un galvenās robežvērtības?”.
Kā sadzīvot ar cukura diabētu?
Cukura diabēts, tāpat kā jebkura cita slimība, ietekmē gan fizisko pašsajūtu, gan psihoemocionālo labbūtību, raisot bailes, neziņu, apjukumu. Psihoemocionālais atbalsts šādā situācijā ir ļoti svarīgs, jo tas ir veids, kā izprast un pieņemt šo slimību. Ieteikumi savas pašsajūtas uzlabošanai:
- meklējiet atbalstu: runājiet ar saviem tuviniekiem, pievienojieties atbalsta grupām vai lūkojiet pēc profesionālas palīdzības;
- ievāciet informāciju par cukura diabētu, painteresējieties par jaunākajām ārstēšanās iespējām;
- proaktīvi konsultējieties ar ārstējošo ārstu;
- veiciet regulāru cukura līmeņa mērīšanu;
- pievērsieties veselīgam dzīvesveidam;
- lietojiet medikamentus tieši tā, kā nozīmējis ārsts.
Viena no populārākajām un iedvesmojošākajām grāmatām par glikozes ietekmi uz organismu un veselību kopumā ir “Glikozes revolūcija”. Detalizētāk par to uzziniet bloga rakstā “Glikozes revolūcija”: atsauksmes un galvenās atziņas, kas mudina sākt mērīt savu cukura līmeni.
Cukura diabēta pazīmes var liecināt vēl arī par kādām citām slimībām, tāpēc savam sirdsmieram labāk doties pie ārsta, lai pārliecinātos par simptomu cēloņiem. Lai arī diabēts prasa nepārtrauktas rūpes un uzmanību, ar atbilstošajiem medikamentiem un dzīvesveida korekciju iespējams kontrolēt slimības gaitu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Rūpējieties par savu veselību, izvēloties bezkontakta glikometru, kas pieejamas mūsu internetveikalā.