Cukura līmenis asinīs: kādas ir tā normas un galvenās robežvērtības?

Glikozes jeb cukura līmenis asinīs ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas atspoguļo mūsu vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu. Ja glikozes līmenis ir pārāk augsts vai tieši pretēji – ļoti zems – tas var liecināt par dažādām problēmām, piemēram, vielmaiņas un hormonālajiem traucējumiem, diabētu, hronisku stresu vai neatbilstošiem uztura paradumiem. Raksta turpinājumā noskaidrosim, kāds ir normāls cukura līmenis asinīs, kā atšķiras rādītāji atkarībā no konkrēta diennakts laika, vecuma un citiem faktoriem, kā arī meklēsim atbildes uz jautājumu, kāpēc ir tik svarīgi regulāri sekot līdzi savam glikozes līmenim asinīs.

Kas ir glikoze, un kāpēc tā ir svarīga?

Glikoze ir viens no svarīgākajiem ogļhidrātiem, ko veido 5 tautomēras formas, un tā ir galvenais enerģijas ieguves avots mūsu organismam. Glikoze tiek uzņemta ar pārtikas produktiem, piemēram, graudaugiem, augļiem, saldumiem un citiem. Pēc ēdiena sagremošanas, glikoze nonāk asinsritē, kur tā tālāk tiek izmantota šūnās – enerģijas iegūšanai. Glikoze ir īpaši svarīga pilnvērtīgai smadzeņu un muskuļu darbībai.

Normālā situācijā (cilvēkam bez veselības problēmām) aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu – hormonu, ko ražo beta šūnas. Tas veicina ogļhidrātu iekļūšanu šūnās, taču, ja šis mehānisms kādu iemeslu dēļ nestrādā pareizi, piemēram, organisms pats iznīcina beta šūnas, glikoze uzkrājas asinīs, kā rezultātā var attīstīties hiperglikēmija (augsts cukura līmenis) vai hipoglikēmija (zems cukura līmenis).

Vairāk par glikozi un tās nozīmi lasiet bloga rakstā “Kas ir glikoze un kāpēc to uzraudzīt?”.

Kāds ir normāls cukura līmenis asinīs?

Jāņem vērā, ka cukura līmenis asinīs diennakts laikā var svārstīties, atkarībā no tā, vai esam paēduši, savā ikdienā iekļāvuši fiziskās aktivitātes, labi izgulējušies. Taču ir definētas konkrētas robežvērtības, pēc kurām vadās ārsti, uzstādot diagnozi. Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, pastāv pamatotas aizdomas par prediabētu vai diabētu. 

Izmantojot HbA1C testu, iespējams noteikt vidējo glikozes līmeni asinīs pēdējo 3 mēnešu laikā. Taču jāņem vērā, ka ar testa palīdzību var identificēt marķieri, kas nosaka glikozes iedarbību uz organismu laika gaitā, nevis pašreizējo faktisko cukura līmeni. Prediabēts un diabēts var attīstīties pakāpeniski un pat bez specifiskiem simptomiem, tāpēc glikozes tests ir iespēja, kā identificēt problēmu vēl pirms veselībai ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. 

Prediabēts un diabēts

Ja glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts, tas var liecināt par prediabētu jeb pirmsdiabēta stāvokli. Savlaicīgi neārstējot prediabētu, pastāv ļoti liela iespējamība, ka nākotnē attīstīties cukura diabēts.

Robežvērtības, kas tiek ņemtas vērā, nosakot diagnozi: 

• cukura līmenis asinīs no rīta jeb tukšā dūšā, kas ir no 5,6 līdz 6,9 mmol/l, liecina par prediabētu;  
• ≥ 7,0 mmol/l tukšā dūšā norāda uz cukura diabētu;
• ja HbA1c pārsniedz 6,5 %, tas arī ir viens no kritērijiem diabēta diagnostikā.

Faktori, kas ietekmē glikozes līmeni

Nenoliedzami, ir svarīgi zināt, kāda ir glikozes norma, taču tikpat būtiski ir izprast galvenos faktorus, kas ietekmē cukura līmeni asinīs.

1. Uzturs

Cukura līmenis asinīs paaugstinās visstraujāk tad, kad tiek uzņemti vienkāršie ogļhidrāti – saldumi, baltmaize, saldināti dzērieni. Saliktie ogļhidrāti (piemēram, pilngraudu produkti) rada lēnāku glikozes kāpumu un sniedz vairāk enerģijas.

2. Fiziskās aktivitātes

Kustības palīdz šūnām efektīvāk izmantot glikozi, tādējādi pazeminot cukura līmeni asinīs. Īpaši pēc maltīšu ieturēšanas ieteicamas vismaz 10 minūšu garas pastaigas. 

3. Stress un miegs

Ja insulīns pazemina cukura līmeni asinīs, tad stresa hormoni (kortizols, adrenalīns) dara tieši pretējo. Tāpat arī “caurs” un nepilnvērtīgs miegs traucē glikozes metabolismam.

4. Hormonālas izmaiņas

Menstruālais cikls, grūtniecība, menopauze vai vairogdziedzera darbības traucējumi arī var ietekmēt glikozes rādītājus.

Vairāk par noderīgiem ieteikumiem un atziņām optimāla glikozes līmeņa kontrolei un uzturēšanai lasiet bloga rakstā “Glikozes revolūcija: atsauksmes un galvenās atziņas, kas mudina sākt mērīt savu cukura līmeni”. 

Augsts glikozes līmenis asinīs: ko tas nozīmē?

Augsts cukura līmenis jeb hiperglikēmija var būt akūta (pēc ēdienreizes vai stresa situācijās) vai hroniska, piemēram, II tipa cukura diabēta gadījumā. Hroniski paaugstināts cukura līmenis negatīvi ietekmē asinsvadus, nervu sistēmu, nieres un acis, kā arī palielina sirds slimību un insulta risku.

Biežākās pazīmes:

• pastāvīgas slāpes;
• bieža urinācija;
• izteikts nogurums;
• redzes pasliktināšanās;
• palēnināta brūču dzīšana;
• straujš svara zudums bez acīmredzama iemesla. 

Detalizētāk par galvenajām diabēta pazīmēm lasiet bloga rakstā “Cukura diabēta pazīmes: kas liecina par augstu glikozes līmeni asinīs?”.

Zems cukura līmenis asinīs: vai tas ir tikpat bīstami?

Hipoglikēmija jeb zems cukura līmenis asinīs (<3,3 mmol/l) visbiežāk novērojams diabēta pacientiem, kuri veic insulīna injekcijas vai lieto medikamentus tablešu veidā. Taču šāds stāvoklis var rasties arī ilgstoša bada, pārmērīgas fiziskās slodzes, alkohola lietošanas tukšā dūšā un vēl citu iemeslu dēļ. 

Pazīmes, kas liecina, ka nav normāls cukura līmenis asinīs:

• galvas reibonis, pastiprināta svīšana;
• trīce;
• apjukums;
• sirdsklauves;
• izsalkuma sajūta;
• smagos gadījumos – samaņas zudums. 

Svarīgi ir atpazīt šos simptomus un savlaicīgi rīkoties, uzņemot ogļhidrātus (izdzerot glāzi sulas, apēdot ēdamkaroti medus vai pāris konfektes), lai novērstu nopietnas un dzīvību apdraudošas sekas, tostarp nokļūšanu diabēta komā. 

Cukura norma asinīs un kāpēc ir svarīgi mērīt glikozes līmeni?

Pat tad, ja šķietami jūtamies labi, cukura līmenis asinīs var nebūt normas robežās. Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis attīstās pakāpeniski un bieži vien bez izteiktām pazīmēm. Tādēļ regulāra cukura līmeņa kontrole ir efektīvs veids, kā:

• laikus atklāt prediabētu vai cukura diabētu;
• izvērtēt uztura un dzīvesveida paradumus;
• uzlabot miega kvalitāti un samazināt stresu;
• novērst garastāvokļa svārstības un uzlabot psihoemocionālo labbūtību. 

Regulāra glikozes līmeņa kontrole palīdz kļūt zinošākam, esot lietas kursā par savu veselības stāvokli. Līdz ar to ir iespējams pieņemt racionālākus lēmumus attiecībā uz uzturu, miegu, stresu un fiziskajām aktivitātēm.

Kad vajadzētu veikt cukura līmeņa mērījumus?

Ir vairāki veidi, kā noteikt, vai ir normāls glikozes līmenis asinīs. To iespējams izdarīt, gan paņemot asins paraugu, gan izmantojot mūsdienīgas glikozes līmeņa monitorēšanas sistēmas.

Izmantojot glikometru vai nododot asins analīzes laboratorijā, ieteicams veikt mērījumu: 

• tukšā dūšā (pēdējā ēdienreize ieturēta pirms aptuveni 8 stundām);
• pirms un 2 stundas pēc ēdienreizes (īpaši, ja ir aizdomas par cukura svārstībām);
• pirms miega;
• stresa vai sliktas pašsajūtas gadījumā. 

Ja vēlaties būt lietas kursā par to, vai jums ir normāls cukura līmenis, var izmantot arī nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmas (CGM), kas kļūst arvien populārākas ne tikai diabēta pacientu, bet arī veselības entuziastu vidū.

Analīžu rezultātu interpretēšana 

Veicot asins analīzes glikozes līmeņa noteikšanai, tiek saņemti rezultāti, taču bieži vien nav ne jausmas, ko tie īsti nozīmē un kā būtu pareizi interpretējami. Tā kā medicīnas terminoloģijā bieži tiek izmantoti dažādi apzīmējumi, ir svarīgi saprast, ka cukura līmenis asinīs (norma), glikozes līmenis asinīs (norma) un glikozes norma asinīs būtībā attiecas uz vienu un to pašu – to, cik daudz glikozes (cukura) atrodas asinsritē konkrētajā brīdī, kad veiktas analīzes. 

Lai izvērtētu rezultātu, svarīgi pievērst uzmanību tam:

• vai mērījums veikts tukšā dūšā vai pēc ēšanas;
• vai asins paraugs iegūts no venozajām vai kapilārajām asinīm (pirksta punkcija);
• vai ir vēl kādi citi faktori, kas var ietekmēt rādījumu: paaugstināts stress, nesen lietoti medikamenti, hroniska slimība.

Ja, atkārtoti veicot analīzes, glikozes norma asinīs tiek pārsniegta, tas var būt signāls par vielmaiņas traucējumiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš cilvēkiem, kuri atrodas riska grupā ar augstu iespējamību diabētu pārmantot no saviem ģimenes locekļiem. 

Cukura līmenis nav tikai skaitlis uz analīžu lapas – tā ir viena no galvenajām norādēm par organisma iekšējo līdzsvaru, un tā regulāra uzraudzība var palīdzēt laicīgi novērst nopietnas veselības problēmas.

Noslēgumā: kontrolēts cukura līmenis ir līdzsvarota dzīve

Glikozes līmenis atspoguļo ne tikai to, ko esam apēduši, bet arī mūsu kopējo dzīvesveidu – miega kvalitāti, stresa apmēru, fiziskās aktivitātes un pat emocijas. Sekot līdzi glikozei nozīmē nevis kontrolēt katru apēsto kumosu, bet gan izprast, kā mūsu ķermenis reaģē uz dažādiem apstākļiem, vienlaikus iemācoties pielāgot savus ikdienas paradumus veselīgākai dzīvei un enerģiskākai ikdienai. 

Cukura līmenis asinīs ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kam pievērst uzmanību ikvienam – gan diabēta pacientiem, gan arī veselīga dzīvesveida piekritējiem, jo profilakse, apzināta glikozes kontrole un zināšanas par to, kā funkcionē mūsu organisms, ir neatsverams ieguldījums savas veselības labā. 

Esiet lietas kursā par savu cukura līmeni, izvēloties mūsdienīgu cukura līmeņa mērītāju, kas ir ērti lietojams un viegli savienojams ar viedierīci. Turklāt glikozes līmeņa noteikšanai nav nepieciešama duršana un asins parauga noņemšana, un visi iegūtie rezultāti ir kopīgojami ar savu ārstu.